CITI

30.06.2025. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-230/2025

Ja lēmums par mantas arestu ierobežo pieteicējas rīcību ar arestēto mantu – bezskaidras naudas līdzekļiem – un pieteicēja tos var tikai turpināt glabāt, bet tai nav iespēju ar šiem līdzekļiem rīkoties, tieši lēmums par mantas arestu šādu glabāšanu uz noteiktu laiku padara par personas pienākumu. Attiecīgi izdevumi par šādu līdzekļu glabāšanu radušies, izpildot lēmumu par mantas arestu, un ir atzīstami par procesuālajiem izdevumiem saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 367.panta pirmās daļas 8.punktu.

Lejupielādēt

30.06.2025. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-179/2025

Koģenerācijas stacijai funkcionāli ir „pierēķināmas” arī tās iekārtas, kas tiek izmantotas tehnoloģiskajā procesā, kura rezultātā koģenerācijas stacijā ražo lietderīgi izmantojamo elektroenerģiju un siltumenerģiju, arī tad ja tās neatrodas vienā un tajā pašā adresē. Ja koģenerācijas iekārta atrodas koģenerācijas stacijas ēkā, bet kāda cita no konkrētās tehnoloģijas īstenošanai nepieciešamajām iekārtām atrodas ārpus koģenerācijas stacijas adreses, vērtējot, vai koģenerācijas stacijā tiek izmantota konkrēta ražošanas tehnoloģija un konkrēts kurināmā veids, nozīme ir tam, vai attiecīgajā koģenerācijas stacijā elektroenerģija un siltumenerģija faktiski tiek ražota, izmantojot noteikto tehnoloģiju un paredzēto kurināmo, tostarp, vai ārpusē esošā iekārta tiek funkcionāli izmantota attiecīgajā tehnoloģiskajā procesā; ārpusē esošās iekārtas adresei šajā ziņā nav izšķirošas nozīmes.

Lejupielādēt

09.12.2024. Administratīvo lietu departamenta rīcība sēdes lēmums lietā Nr. SKA-785/2024

Informācija par to, kā tika izpildīts kriminālprocesa virzītāja lēmums realizēt personas kontā arestētos virtuālās valūtas līdzekļus, proti, kā arestētie līdzekļi tika saņemti realizācijai, kā un kur realizēti un kāda naudas summa realizācijas rezultātā iegūta, ir uzskatāma par ar kriminālprocesu saistīto informāciju Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmās daļas izpratnē. Kriminālprocesa virzītājs, saņemot personas lūgumu iepazīties ar konkrētu informāciju, izvērtē, vai ir objektīvs pamats konkrēto informāciju neizsniegt vai izsniegt. Kriminālprocesa virzītāja lēmuma pārsūdzēšana notiek Kriminālprocesa likuma 24.nodaļas kārtībā.

Lejupielādēt

24.04.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-503/2024

Lejupielādēt

27.02.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-335/2024

Tiesiskas sekas rada likumdevēja griba, kas ietverta tiesību normas tekstā. Ja likumdevējs ir neatbilstoši vai neprecīzi atspoguļojis savu gribu tiesību normas tekstā, priekšroka ir normas tekstam, nevis sākotnējam nodomam (apsvērumiem vai motīviem), kas palicis ārpus teksta. Likumprojekta anotācija kā tiesību palīgavots var tikt izmantota likumā ietvertas tiesību normas jēgas un mērķa noskaidrošanā, bet tikai tiktāl, ciktāl anotācijā ietvertie apsvērumi un ieceres atspoguļotas pieņemtā likuma tekstā. Ja pieņemtā likuma tekstā nav ietverts nepieciešamais regulējums, likumprojekta anotāciju nevar izmantot, lai no tās atvasinātu tādas tiesību normas, kuras likumdevējs nemaz nav ietvēris likuma tekstā, tostarp arī gadījumos, ja tiesību normas teksta formulēšanā pieļauta kļūda vai neveiksmīgi izteikts likumprojekta izstrādātāju nodoms. Tas būtu pretēji tiesiskās noteiktības un paredzamības principam.

Lejupielādēt

10.12.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-268/2024

Ja valsts pārvaldes iestādes rīcību ietekmē informācijas saņemšana no personas, kuras rīcība neietilpst valsts pārvaldes jomā, valsts pārvaldes iestādes rīcības pareizība novērtējama tajos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos, kādi pastāvēja attiecīgajā brīdī, personas rīcību pieņemot kā faktu. Proti, situācijā, kad ieslodzījuma vieta nav no kriminālprocesa virzītāja saņēmusi informāciju par ieslodzītā aizstāvi, tikšanās liegšanas tiesiskuma izvērtējumā administratīvajā procesā šāda procesa virzītāja rīcība jāpieņem kā fakts. Jautājums par procesa virzītāja pienākuma neizpildi risināms kriminālprocesa regulējuma ietvaros.

Lejupielādēt

18.10.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-169/2024

Manta, kuru zemnieka saimniecības īpašnieks nodala saimnieciskajai darbībai, nav nošķirta atsevišķā juridiskajā personā (kaut arī likumā zemnieka saimniecības sakarā tiek lietots juridiskās personas jēdziens). Tāpat nav nodalīta īpašnieka un zemnieka saimniecības atbildība. Tādējādi zemnieka saimniecība ir vienīgi fiziskās personas īpašuma organizēšanas forma. Tas nozīmē, ka zemnieka saimniecība būtībā nemaz neatbilst juridiskās personas būtībai. Mantas un atbildības nenošķiršana nozīmē, ka dalība zemnieka saimniecībā neveido jebkādu konkrētu objektu jeb lietu civiltiesiskā izpratnē (kā, piemēram, daļa, akcija, paja). Tātad tādu nav iespējams atsavināt kā civiltiesiskās apgrozības objektu. Nedz zemnieka saimniecība, nedz tās manta neveido kopīpašumu, kuru varētu prasīt sadalīt.

Lejupielādēt

22.07.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-168/2024

Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „Latvijas valsts ceļi” (turpmāk – Latvijas Valsts ceļi), pārbaudot priekšnoteikumu esību saskaņojuma sniegšanai ceļazīmju izvietošanai daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas autostāvvietā, ir jāpārbauda, vai persona, kas lūdz šo saskaņojumu, ir tiesīga attiecīgi rīkoties. Šādas tiesības var izrietēt no kopīpašnieku pilnvarojuma, kas var tikt ietverts arī pārvaldīšanas līgumā. Ja šāds pilnvarojums ir ietverts pārvaldīšanas līgumā, tad pārvaldītājam, respektējot Civillikuma 1068.pantu un doto uzdevumu, ir jārīkojas atbilstoši kopīpašnieku gribai. Ja kāds no kopīpašniekiem iebilst ceļa zīmju izvietošanai apstākļos, kad šāds pilnvarojums tiek uzrādīts, Latvijas Valsts ceļiem būtu atbilstoši šiem iebildumiem jāpārliecinās, ka tiek respektētas kopīpašnieku tiesības. Ja noskaidrotos fakti, ka plānotā satiksmes organizācija aizskar kopīpašnieku tiesības, tas varētu būt pamats atteikumam saskaņot ceļa zīmju izvietojumu. Taču Latvijas Valsts ceļiem nebūtu jāatsaka saskaņot ceļa zīmju izvietojumu tikai tādēļ, ka kāds kopīpašnieks bez konkrēta pamata tam iebilst, jo kopīpašnieka tiesību apjomu savukārt var ierobežot arī viņa iepriekš noslēgtie līgumi. Ja kopīpašnieka lietošanas tiesības ir tiesiski aprobežotas ar noteiktu lietošanas kārtību, tad pilnvarnieks var rīkoties uzdevuma ietvaros, ņemot vērā šo lietošanas kārtību.

Lejupielādēt

05.11.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-88/2024

Sabiedrības integrācijas fonda projektu iesniegumu konkursa ietvaros pieejamā finansējuma piešķiršana arī tādiem medijiem, kuru darbība nav vērsta uz konkursa mērķa sasniegšanu vai ir pretēja šiem mērķiem, skar sabiedrības kopējās intereses. Izvērtējot lēmuma pieņemšanai būtisko informāciju, fondam ir jāpārliecinās par pretendenta atbilstību konkursā izvirzītajām prasībām. Valsts budžeta līdzekļu izlietojums komerciālo mediju atbalstam ir pieļaujams tikai visas sabiedrības kopējās interesēs, stiprinot Latvijas informatīvo telpu un veicinot kvalitatīvu un uzticamu saturu. Krievijas propagandas naratīvu, dezinformācijas un viltus ziņu uzturēšana un pavairošana Latvijas informatīvajā telpā ar valsts budžeta līdzekļu atbalstu nav pieļaujama un ir pretēja sabiedrības interesēm.

Lejupielādēt

12.06.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-87/2024

Ministru kabineta 2018.gada 18.decembra noteikumiem Nr. 796 „Šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrības un krustojuma cūku audzētāju organizācijas atzīšanas kārtība, kā arī audzēšanas programmas apstiprināšanas kārtība” ir jāatbilst prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016.gada 8.jūnija regulā (ES) 2016/1012 par zootehniskajiem un ģenealoģiskajiem nosacījumiem dzīvnieku audzēšanai, tīršķirnes vaislas dzīvnieku, krustojuma vaislas cūku un to reproduktīvo produktu tirdzniecībai Savienībā un ievešanai tajā, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 652/2014, Padomes Direktīvas 89/608/EEK un 90/4265/EEK un atceļ konkrētus aktus dzīvnieku audzēšanas jomā. Tādējādi minēto noteikumu pārejas noteikumu 31.punkts ir interpretējams tādējādi, ka līdz šo noteikumu spēkā stāšanās brīdim atzītās dzīvnieku audzēšanas biedrības un tām apstiprinātās dzīvnieku audzēšanas programmas ir uzskatāmas par atzītām un apstiprinātām tad, ja tās atbilst materiālo tiesību normu prasībām.

Lejupielādēt

26.07.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-82/2024

Izvērtējot, vai objekts atzīstams par autortiesību objektu, pārbaudāms, pirmkārt, vai to ir radījusi fiziskā persona un, otrkārt, vai darbs ir šīs personas radošās darbības jeb jaunrades rezultāts. Arī videospēļu spēlēšanas video var tikt atzīts par autortiesību objektu – atvasinātu audiovizuālu darbu –, ja tos radījusi fiziskā persona un tajos ieguldīta jaunrade.

Lejupielādēt

12.07.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-70/2024

Psihologa sertifikāta iegūšana bez sertifikācijas pārbaudījuma kārtošanas ir izņēmums no vispārējās kārtības. Tā kā Psihologu likumā noteikto vienoto prasību mērķis ir nodrošināt psihologu darba kvalitāti, izņēmumi no tām ir interpretējami šauri un to piemērošanai noteiktās prasības nav uzlūkojamas formāli. Ja uz kādu personu tiek attiecināts Psihologu likuma pārejas noteikumu 2.punktā paredzētais izņēmums, attiecīgā lēmuma pieņemšanas gaitā pēc būtības ir jāpārliecinās, ka persona patiešām izpilda visas prasības, kuras likumdevējs paredzējis, lai psihologa sertifikātu izsniegtu bez sertifikācijas eksāmena kārtošanas. Gadījumā, ja pastāv šaubas par pilna laika studiju ilgumu psiholoģijā, var būt nepieciešams izvērtēt diploma saturu (pēc apgūto studiju kursu apjoma), nevis tikai ņemt vērā diploma iegūšanas faktu.

Lejupielādēt

28.11.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-49/2024

1.1. Dzelzceļa likuma 12.1panta otrajā daļā primāri ir ietverts konkrētu apkalpes vietu uzskaitījums, kas liecina, ka apkalpes vietu saraksts ir izsmeļošs un tas ir interpretējams šauri. 1.2. Jēdziena apkalpes vieta definīcija ir balstīta uz objektīvu kritēriju, proti, infrastruktūras tehniskās spējas sniegt noteiktus apkalpes pakalpojumus kritēriju. Tātad apkalpes vietai ir raksturīgs īpašs aprīkojums konkrētā pakalpojuma sniegšanai, proti, apkalpes vietai jābūt īpaši ierīkotai, lai tajā varētu sniegt kādu no Dzelzceļa likuma 12.1panta otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minētajiem pakalpojumiem. Tādējādi, lai kādu vietu (arī zemi, ēku un aprīkojumu) atzītu par apkalpes vietu, jākonstatē tās infrastruktūras tehniskās spējas sniegt noteiktus pakalpojumus. 2. Dzelzceļa likuma 5.1panta pirmā un ceturtā daļa nosaka, ka gan pārvadātājam, gan atsevišķu tehnoloģisko procesu veicējiem ir tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai. Manevru darbu pamatmērķis ir izformēt un saformēt vilcienu, kas tiek sasniegts, attiecīgi pārvietojot ritošo sastāvu. Manevru darbu tvērumā ir ielasāma arī šķirošanas un vilcienu komplektēšanas operāciju veikšana. Tādējādi arī manevru darbu veicējiem ir no tiesību normām izrietošas tiesības piekļūt publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūrai.

Lejupielādēt

22.02.2024. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-23/2024

1. Kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzības mērķis ir nodrošināt, ka nākamajām paaudzēm tiek saglabāti tādi materiālie kultūras mantojuma objekti, kas atbilstoši attiecīgā laika izpratnei tiek atzīti par vērtīgiem. Vienlaikus, tā kā kultūrvēsturiskā mantojuma aizsardzība ir saistīta ar īpašiem pienākumiem un ierobežojumiem, ir būtiski, lai tā aptver tikai tos objektus, kuru vērtība attiecīgajā laikā joprojām ir aktuāla. Tā kā gan paša objekta stāvoklis, gan izpratne par aizsardzības vērtajām īpašībām laika gaitā var mainīties, kompetentajai iestādei izmaiņu gadījumā ir pienākums pārvērtēt objekta atbilstību kultūras pieminekļa statusam. 2. Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 2.pants paredz, ka ir divi kultūras pieminekļu veidi – kustami un nekustami. No tā, vai par aizsardzības vērtu ir atzīstama visa ēka vai tikai atsevišķi ēkas elementi, ir atkarīgs kultūras pieminekļa veids. Savukārt kultūras pieminekļa veids ir būtisks kultūras pieminekli raksturojošs apstāklis, no kura secīgi izriet vairāki ar tā aizsardzību saistītie jautājumi. Tā kā kultūras pieminekļa veids (kustams vai nekustams) ir viens no kultūras pieminekli raksturojošajiem apstākļiem, tam, vai objekts joprojām ir saglabājis konkrētajam kultūras pieminekļa veidam nepieciešamās īpašības, ir nozīme, vērtējot, vai objekts nav zaudējis tās īpašības, kuru dēļ tas atzīts par kultūras pieminekli, un vai saglabājušos īpašību aizsardzība konkrētajos apstākļos joprojām nodrošināma ar nekustama kultūras pieminekļa statusu. Ja nekustamais kultūras piemineklis kā nekustams īpašums vairs nepastāv, šādas aizsardzības nepieciešamība ir apšaubāma. Jāņem vērā, ka situācijā, ja objektam vairs nav to īpašību, kuru dēļ tas sākotnēji atzīts par nekustamu kultūras pieminekli, tomēr joprojām tam ir tādu īpašību kopums, kas prasa aizsardzību, kompetentajai iestādei ir iespējams lemt par jauna aizsardzības statusa noteikšanu. 3. Likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 15.pantā ietvertais kritērijs valsts aizsargājamā kultūras pieminekļa statusa zaudēšanai ir objekta pilnīga kultūras pieminekļa vērtības zaudēšana. Minētais pants kā kritēriju kultūras pieminekļa statusa saglabāšanai izvirza kaut vai daļēji saglabājušos kultūras pieminekļa vērtību. Savukārt kultūras pieminekļa vērtība ir atkarīga, pirmkārt, no paša objekta īpašībām, un, otrkārt, no izpratnes par to, kādu sabiedrības interešu dēļ ir nepieciešama konkrētā objekta aizsardzība. Tādējādi lēmums par to, vai objekts ir izslēdzams no valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksta, ir atkarīgs no tā, vai objekts nav zaudējis un ir saglabājis tās īpašības, kuru dēļ tas atzīts par kultūras pieminekli, kā arī no tā, vai šīs īpašības joprojām ir atzīstamas par tādām, kas prasa aizsardzību ar kultūras pieminekļa statusa palīdzību. Līdz ar to likuma „Par kultūras pieminekļu aizsardzību” 15.panta piemērošanai nepieciešams noteikt objekta īpašības, kas varētu pamatot tā saglabājušos vērtību kā kultūras piemineklim, un izvērtēt sabiedrības interesi turpināt aizsargāt attiecīgo objektu kā kultūras pieminekli.

Lejupielādēt

23.02.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-280/2023

Tiesiskās attiecības par medību tiesību nodošanu nodibina uz civiltiesiska darījuma – medību līguma – pamata. Tādēļ strīdi, kas rodas no medību līguma starp līgumslēdzējām pusēm, ir apspriežami civiltiesiskā kārtībā. Savukārt iestāde – Valsts meža dienests – veic zemes vienību, par kurām noslēgti medību līgumi, reģistrēšanu medību iecirknī. Lai medību iecirkņu un grozījumu tajos reģistrācija un medību tiesību aprite notiktu sekmīgi, likumdevējs ir noteicis medību līgumu obligātās sastāvdaļas un dienesta kompetenci kontrolēt to, lai zemes vienības medību iecirkņos tiktu reģistrētas, ievērojot atbilstoši tiesību normām noslēgtus līgumus.

Lejupielādēt

07.11.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-183/2023

Žurnālistu darbība, īstenojot vārda un preses brīvību, ir fundamentāla vērtība demokrātiskā valstī, jo tieši ar tās palīdzību lielā mērā tiek nodrošinātas sabiedrības tiesības iegūt informāciju par visai sabiedrībai būtiskiem jautājumiem. „Sargsuņa” funkcijas būtība ir sabiedrības interesēs vākt informāciju, to neitrāli, godprātīgi un pilnīgi analizēt un par noskaidroto informēt sabiedrību. Šādu funkciju demokrātiskā valstī neviens cits pēc būtības pilnvērtīgi neveic un nevar veikt. Līdz ar to nav pareizi uzskatīt, ka analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas ieguldījumu sabiedrības informēšanā par tai būtiskām tēmām demokrātiskā sabiedrībā vispārīgi var aizstāt ar tiesībaizsardzības iestāžu darbu likumpārkāpumu izmeklēšanā. Nav pamatoti arī uzskatīt, ka žurnālistu darbs ir nozīmīgs vienīgi gadījumā, kad žurnālists pēta jautājumu, saistībā ar kuru viņam ir īpaša izglītība un specializācija. Ikviena profesionāla žurnālista darba specifika ir godprātīgi un pilnīgi iedziļināties un izpētīt analizējamo jautājumu, lai tā rezultātā sabiedrībai varētu sniegt objektīvu un kompetentu skatījumu.

Lejupielādēt

26.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-175/2023

Likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. panta pirmās daļas 3. punktā minētais priekšnoteikums, proti, vai pēc nokavēto nodokļu maksājumu izveidošanās juridiskā persona ir atsavinājusi aktīvus tādai personai, kura attiecībā pret valdes locekli atbilst ieinteresētās personas jēdzienam Maksātnespējas likuma izpratnē, nav atkarīgs no valdes locekļa iebilduma par darījumu spēkā esību. Jautājums par to, vai aktīvu atsavināšanas darījumi ir spēkā esoši, ja darījumu dokumentus nav parakstījuši sabiedrības abi valdes locekļi, attiecas uz sabiedrības pārstāvību. Darījuma atzīšana par spēkā neesošu nav administratīvās tiesas kompetencē. Aktīvu atsavināšanas darījumi ir saistoši sabiedrībai, kamēr tie normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nav atzīti par spēkā neesošiem vai atcelti.

Lejupielādēt

15.02.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-160/2023

Pašvaldības policijai, saņemot informāciju, kas norāda uz personas drošības iespējamu apdraudējumu, ir pienākums to pārbaudīt, kā arī nepieciešamības gadījumā veikt atbilstošus pasākumus apdraudējuma novēršanai. Šāds pienākums policijai ir arī tad, ja jautājuma risināšana pēc būtības ir citas iestādes kompetencē. Gadījumos, kad tiesisko attiecību noregulēšana pēc būtības ir citas iestādes kompetencē, informācija par konkrēto notikumu ir nododama attiecīgajai institūcijai vai amatpersonai. Reaģējot uz personu drošības apdraudējumu, policijas darbībai ir jāatbilst samērīguma principam. Atbilstoši tam policijas pasākumiem apdraudējuma novēršanā ir jābūt nepieciešamiem, piemērotiem, vajadzīgiem un atbilstīgiem jeb samērīgiem. Situācijā, kad pašvaldības policija ir saņēmusi iesniegumu par personas un tās bērnu atrašanos dzīvoklī, kas nav nodots ekspluatācijā, policijai ir pienākums uz šīm ziņām reaģēt. Tomēr pienākuma uzlikšana personai nekavējoties pārtraukt ekspluatēt šādu būvniecības objektu nav samērīgs, ja ēkas nodošanas ekspluatācijā pabeigšanai nepieciešams sakārtot būvniecības dokumentāciju nevis veikt kādus būvdarbus, kas būtu vērsti uz pastāvoša vai iespējama apdraudējuma novēšanu.

Lejupielādēt

21.12.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-147/2023

Energoefektivitātes nodevas maksāšanas pienākums ir balstīts uz prezumpciju: ja uzņēmums, uz kuru attiecas lielā elektroenerģijas patērētāja kritērijs, ir ievērojis likumā noteiktās prasības, tiek pieņemts, ka tas turpmāk savā darbībā energoresursus izmantos efektīvi vai vismaz tam ir rīcības plāns to efektīvākai izmantošanai. Savukārt, ja lielais elektroenerģijas patērētājs nav izpildījis likumā noteiktās prasības un netiek uzlabota energoefektivitāte, kā arī netiek panākts energoresursu ietaupījums, tad patērētājam tiek aprēķināts maksājamais nodevas apmērs. Šāda nodeva ir instruments, lai lielo elektroenerģijas patērētāju mudinātu īstenot konkrētus energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus ar mērķi samazināt tā kopējo elektroenerģijas patēriņu. Līdz ar to šī sistēma ir vērsta uz komersanta uzvedības maiņu nākotnē. Tas nozīmē, ka situācijā, ja komersantam vispār vairs nav elektroenerģijas pieslēguma, tas attiecīgi nevar arī koriģēt savu uzvedību tā, lai patērētu elektroenerģiju vēl efektīvāk. Tāpēc prasība maksāt energoefektivitātes nodevu tādam patērētājam, kurš izbeidz līgumsaistības par elektroenerģijas iegādi pirms likumā noteiktā termiņa prasību izpildei, neatbilstu likumā ietvertās sistēmas mērķim.

Lejupielādēt

14.07.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-126/2023

Jēdziens „personību raksturojošas ziņas” Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likuma 15.panta astotās daļā izpratnē ir objektīvas ziņas par iepriekš izciestu brīvības atņemšanas sodu, tā ilgumu, sodāmību, attieksmi pret likumpaklausīgu uzvedību, kā arī citi fakti, kuriem ir būtiska nozīme atbilstīga atlīdzinājuma noteikšanā. Likumdevējs ir noteicis šaurus un pēc iespējas objektīvus vērtēšanas kritērijus, izvairoties no subjektīvi vērtējamu kritēriju, kā, piemēram, personas rakstura īpašības vai ciešanu stiprums, piemērošanas. Personības iezīmes, ko zināmā mērā nosaka psihiskā saslimšana (asociāla personība), ir ārpus to ziņu tvēruma, kas var būt par pamatu atlīdzinājuma par nepamatotu vai prettiesisku brīvības ierobežošanu apmēra samazinājumam.

Lejupielādēt

26.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-90/2023

Ja uz vienas zemes vienības atrodas vairākas funkcionāli nesaistītas ēkas, tās ir atzīstamas par atsevišķiem adresācijas objektiem un tāpēc tiem nevar būt viena adrese. Kritērijs, kam ir nozīme, nosakot adresācijas objektu, ir ēku funkcionālā patstāvība. Likumdevēja mērķis par funkcionāli saistītām ēkām no adresācijas sistēmas viedokļa ir atzīt tādas ēkas, kuras nodrošina galvenās ēkas (adresācijas objekta) netraucētu funkcionēšanu, uzturēšanu, apsaimniekošanu. Savukārt par galveno ēku jeb adresācijas objektu ir atzīstama dzīvošanai, saimnieciskajai, administratīvai vai publiskai darbībai paredzēta ēka. Šādas – dzīvošanai, saimnieciskai, administratīvai un publiskai darbībai paredzētas – ēkas ir funkcionāli patstāvīgas, jo katrai no šīm ēkām ir atšķirīga nozīme un lietošanas veids un tās funkcionē neatkarīgi viena no otras. Tādējādi, ja ēka nav uzskatāma par tādu, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu citas ēkas funkcionēšanu un pastāvēšanu, tad konkrētā ēka ir atzīstama par atsevišķu adresācijas objektu.

Lejupielādēt

10.10.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-83/2023

Biedrībai nav liegts papildus tās pamatdarbībai – biedrības statūtos noteikto mērķu īstenošanai – veikt arī saimniecisko darbību, ja vien tā ir saistīta ar biedrības īpašuma izmantošanu un uzturēšanu vai kā citādi vērsta uz biedrības statūtos noteikto mērķu sasniegšanu. Biedrības pamatdarbībai ir jābūt darbībai, kas vērsta uz biedrības mērķu (kam nav peļņas gūšanas rakstura) īstenošanu. Nav pamata pieņemt, ka noteiktos apstākļos saderīga ar biedrības institūta būtību nevarētu būt šādu mērķu īstenošana saimnieciskās darbības formai raksturīgā veidā, ja vien tas tiek darīts bez peļņas gūšanas rakstura. To, kādā veidā nodrošināma mērķu sasniegšana, lielā mērā nosaka konkrētas darbības jomas specifika. Vērtējot, vai biedrības pamatdarbība ir atbilstoša tiesību normām un, vai tai pienākas sabiedriskā labuma organizācijas statuss, būtisks ir kopskats uz biedrības veiktās darbības būtību un iegūto finanšu līdzekļu apriti. Tiesību normas neliedz sabiedriskā labuma organizācijai algot darbiniekus, kā arī darbinieku algošanas fakts neļauj secināt, ka biedrības darbības vairs nav vērstas uz sabiedriskā labuma mērķiem. Apstākļos, kad mācību organizēšanas rezultātā gūto ienākumu aprite notiek tādējādi, ka tie atkal no jauna tiek ieguldīti mācību organizēšanā (jeb – biedrības statūtos noteiktā mērķa sasniegšanā), nav pamata runāt par tādu pamatdarbību, kas nav vērsta uz statūtos noteiktā mērķa īstenošanu.

Lejupielādēt

30.08.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-60/2023

Enerģētikas likuma 111.panta trešajā daļā ir ietverti nosacījumi vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarībai, bet nav noteikti ierobežojumi akcionāriem izmantot balsstiesības. Konkrētā norma arī nenoteic sekas, kas iestājas ierobežoto balsstiesību izmantošanas vai neizmatošanas gadījumā. Līdz ar to vienoto dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora akcionāru balsstiesību izmantošanas ierobežojumi nav noteikti ar likumu. Tā kā nepastāv ne likumā, ne operatora statūtos noteikts balsstiesību ierobežojums, secināms, ka visas operatora akcijas ir balsstiesīgas un ņemamas vērā, nosakot balsstiesīgo pamatkapitālu. Šādos apstākļos, pat ja operatora akcionārs labprātīgi apņemas neizmantot balsstiesības, nav izslēgta iespēja akcionāram ietekmēt lēmumus sabiedrībai svarīgos jautājumos, un līdz ar to statūtos ietvertais nenodrošina Enerģētikas likuma 111.panta trešajā daļā noteikto neatkarības prasību ievērošanu. Neatkarības prasību ievērošanu vērtē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, lemjot par vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora atbilstību sertificēšanas prasībām. No tiesiskā regulējuma izriet, ka tieši vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram ir pienākums nodrošināt atbilstību noteiktajām sertificēšanas prasībām un iesniegt regulatoram to apliecinošus dokumentus. Normatīvie akti neuzliek regulatoram pienākumu norādīt, kādus konkrētus pasākumus vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoram jāveic, lai tas izpildītu neatkarības prasības.

Lejupielādēt

27.12.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-52/2023

Inventāra tiesība neaizsargā mantinieku pret iespējamiem vēlākiem izdevumiem vai pat zaudējumiem, rīkojoties ar pieņemto mantojumu. Inventāra tiesība pasargā mantinieku tikai no mantojuma atstājēja parādiem, proti, mantiniekam nav jāatbild par mantojuma atstājēja kreditoru prasījumiem ar savu paša mantu. Taču šī aizsardzība neattiecas uz tām saistībām, kas mantiniekam rodas, savā vārdā rīkojoties ar jau pieņemto mantojumu.

Lejupielādēt

10.02.2023. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-2/2023

Lejupielādēt

26.05.2022. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-514/2022

Tiesības piedalīties Saeimas sēdēs, paust viedokli un balsot, ir Saeimas deputāta nozīmīgākās tiesības. Uzstāšanās Saeimas debatēs, no vienas puses, nodrošina iespēju, ka deputāta ierosinātā vai atbalstītā iniciatīva gūs plašāku atzinību, pārliecinot citus deputātus pievienoties priekšlikumam, no otras puses, stiprina katra konkrētā deputāta atpazīstamību, tādējādi veicinot viņa elektorāta uzticēšanos un iespēju turpināt politisko karjeru arī nākamajos sasaukumos. Lēmums par izslēgšanu no dalības Saeimas sēdēs ietilpst parlamenta iekšējā autonomijā, jo tā nolūks ir nodrošināt parlamenta darba netraucētu norisi. Minētais lēmums skar deputāta statusu un ierobežo deputāta amata pilnvaras. Saeimas deputāta nepiekrišana šādam lēmumam rada strīdu starp konstitucionālo orgānu – Saeimu – un tā daļu – Saeimas deputātu.

Lejupielādēt

28.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-368/2022

Civilstāvokļa aktu reģistrācijas likuma mērķis ir noteikt tiesiskās attiecības civilstāvokļa aktu – laulības noslēgšanas, dzimšanas un miršanas faktu – reģistrācijas jomā. Dzimtsarakstu nodaļa, reģistrējot civilstāvokļa aktu, darbojas kā reģistra turētājs un ierakstu izdarītājs. Līdz ar to tās kompetencē ir pārbaudīt iesniegtā dokumenta satura un formas atbilstību tiesību normās paredzētajām prasībām, nevis to, vai dokumenta saturs ir pamatots ar atbilstošiem pierādījumiem – veikt faktisko apstākļu pārbaudi. Gadījumā, ja mirušo personu identificē vēlāk, trūkstošās ziņas dzimtsarakstu nodaļa ieraksta, pamatojoties uz izmeklēšanas iestādes lēmumu (dokumentu). Dzimtsarakstu nodaļas kompetencē neietilpst izmeklēšanas iestādes izdotā dokumenta pamatojuma pārbaude. Izmeklēšanas iestādes sniegtā dokumenta satura pārbaude nozīmē kriminālprocesā iegūto pierādījumu un veikto darbību pārbaudi un analīzi. Kriminālprocesuālo darbību un lēmumu uzraudzību var veikt Kriminālprocesa likumā paredzētās iestādes, kurām ir piešķirta kompetence uzraudzīt izmeklēšanas iestāžu darbu.

Lejupielādēt

31.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-355/2022

1. Atbildības iestāšanās priekšnoteikums ir vainojama rīcība. Tomēr tas nenozīmē, ka ir jākonstatē tieši personas nodoms vai neuzmanība. Jāņem vērā tas, ka tradicionāli nodoma un neuzmanības jēdziens tiek skaidrots kontekstā ar fiziskas personas psihisko attieksmi pret pārkāpumu, bet šādu izpratni par nodomu un neuzmanību nav iespējams attiecināt uz juridisku personu. Tādējādi juridiskas personas gadījumā izšķiroši ir tas, vai šī persona ir atbildīga par konkrēta pienākuma izpildi un vai ir pastāvējuši no konkrētās juridiskās personas neatkarīgi (būtībā – ar juridisko personu nesaistīti) iemesli, kas varētu attaisnot pienākuma neizpildi. Līdz ar to nav pamata uzskatīt, ka Kredītiestāžu likuma 198.panta otrās daļas piemērošanas priekšnoteikums būtu nodoma vai neuzmanības konstatēšana. 2. Kredītiestāžu likuma 89.2pantā un 91.panta pirmajā daļā ietvertās prasības – iesniegt komisijai revidētu gada pārskatu un nodrošināt, ka tas tiek publiskots, – ir tādas, par kuru izpildi atbildība ir jāuzņemas kredītiestādei pašai. Līdz ar to gadījumā, ja kredītiestāde nav nodrošinājusi, ka attiecīgās prasības ir izpildītas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir pamats lemt par 198.panta otrajā daļā paredzēto tiesisko seku radīšanu. Minētā kredītiestādes pienākuma neizpilde nevar tikt uzskatīta par vainojamu rīcību tikai tad, ja pastāv objektīvi iemesli, kas liedza kredītiestādei nodrošināt pienākuma savlaicīgu izpildi un kas nav saistīti ar kredītiestādes pašas darba (tostarp, sadarbības ar citām personām) organizāciju.

Lejupielādēt

31.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-327/2022

Likumdevējs ir izvēlējies jautājumu par alkometru tipa pārbaudes metodoloģiju savos normatīvajos aktos neregulēt, bet izmantot vadlīnijas, kuras apstiprinājusi Metodoloģijas organizācija, kuras asociētā dalībvalsts ir arī Latvija. Starptautiskās reglamentētās metodoloģijas organizācijas (International Organization of Legal Metrology) rekomendācijā OIML R126:2012 „Izelpas analizētāji pierādīšanas mērķiem” ir dotas vadlīnijas alkometra tipa apstiprināšanai. Vadlīnijas paredz instrumentu pārbaudes metodes, lai pārliecinātos par to atbilstību prasībām. Tāpat vadlīnijas nosaka, piemēram, ierīces vizuālu pārbaudi, instrumenta darbības testēšanu dažādos apstākļos (dažādās temperatūrās, gaisa mitrumos, atmosfēras spiedienos) un citas metodes. Vadlīnijās arī aprakstīti apstākļi, kas jāņem vērā testu vērtēšanā. Iestādei var iesniegt testēšanas pārskatus, kas atbilst minētās metroloģijas rekomendācijas prasībām, bet var iesniegt arī citādus pārskatus, ja vien tie dod iespēju iestādei pārliecināties, ka no šiem pārskatiem izriet, ka alkometri atbilst tehniskajiem parametriem.

Lejupielādēt

10.02.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-276/2022

Gadījumos, kad tiesību normās nav noteikta speciālā kompetentā institūcija, kas var uzlikt pienākumu novērst pārkāpumu un sekot tā izpildei vai sodīt par normas pārkāpšanu, Valsts policijai ir vispārējā kompetence izmantot piespiedu mehānismu, lai panāktu, ka tiesību normas tiek ievērotas.

Lejupielādēt

31.05.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-232/2022

Dzīvojamās mājas pārvaldnieks atbild par ugunsdrošību atsevišķā dzīvoklī tikai tad, ja tas tieši paredzēts pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa elektroinstalācija nav dzīvojamās mājas kopīpašuma daļa, kas atrodas atsevišķā īpašumā, bet gan atsevišķā īpašuma elements. No tiesību normām neizriet dzīvojamās mājas pārvaldnieka pienākums apsekot atsevišķā dzīvokļa īpašumā esošās iekārtas un inženierkomunikācijas, ja tās nav kopīpašuma daļa.

Lejupielādēt

20.12.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-212/2022

Tiesību piemērotājam ir jāatklāj Sugu un biotopu aizsardzības likuma 8.panta otrajā daļā ietvertā nenoteiktā tiesību jēdziena „labvēlīga aizsardzība” saturs un jāpieņem lēmums, ar kuru to var nodrošināt. Lai vispār pievērstos jautājumam par mikrolieguma izveidi īpaši aizsargājamo putnu sugu aizsardzībai, vispirms ir jāpārbauda, vai ir konstatējama pēdējos piecos gados vismaz reizi apdzīvota ligzda. Tālāk ir vērtējams, vai pastāv apstākļi konkrētās putnu sugas labvēlīgai aizsardzībai. Nozīme ir sugas raksturīgajām iezīmēm, paradumiem un statusam kopumā, kā arī tai piemērotajām dzīvotnēm (piemēram, mežaudzes vecums, koku veids) un citiem apstākļiem, kas raksturo konkrētās sugas barošanās, medību, ligzdošanas u.c. faktorus. Minēto apstākļu vērtējumam ir jābūt atspoguļotam eksperta atzinumā. Tas, ka likumdevējs mikroliegumu ir atzinis par efektīvu veidu, kā aizsargāt īpaši aizsargājamo putnu sugu – mazo ērgli, pats par sevi nenozīmē, ka citas intereses nekādos apstākļos nevar pār to prevalēt. Tālab rīcības brīvības ietvaros izsverot pamatu veidot mikroliegumu, nozīme ir arī pašvaldības un to personu tiesībām un tiesiskajām interesēm, kuras šāds lēmums var skart. Dienestam ir jāapzina sociālās un ekonomiskās intereses, kuras ar mikrolieguma izveidi varētu tikt ietekmētas. „Sociālās intereses” un „ekonomiskās intereses” ir nenoteiktie tiesību jēdzieni, kuri tiesību piemērotājam ir jāpiepilda ar saturu. Turklāt visām iesaistītajām interesēm, lai tās varētu taisnīgi līdzsvarot, ir jābūt konkretizētām. Intereses līdzsvarojamas, ņemot vērā konkrētā gadījuma individuālos apstākļus. Turklāt šie apstākļi vērtējami ilgtspējības principa gaismā. Lai atsvērtu vides aizsardzības interesi, ekonomiskajām un sociālajām interesēm attiecībā uz konkrētas teritorijas izmantošanu ir jābūt nozīmīgām, šaubu gadījumā nosveroties par labu vides aizsardzībai (in dubio pro natura). Vispārīga atrunu, ka īpašnieks plāno meža zemi izmantot saimnieciskajā darbībā, nav pietiekama, lai vides intereses aizsardzībai būtu pamats piekāpties ekonomiskajām interesēm.

Lejupielādēt

31.05.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-191/2022

Ja virszemes ūdensobjekta ierīkošanas rezultātā tiek iegūti derīgie izrakteņi un šī ierīkošana tiek veikta derīgo izrakteņu atradnes teritorijā, nepieciešama Valsts vides dienesta izsniegta licence derīgo izrakteņu – smilts ieguvei.

Lejupielādēt

19.12.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-160/2022

Citā Eiropas Savienības dalībvalstī izsniegtas reģistrācijas apliecības neatzīšana ir pamatota, ja izsniegtajā reģistrācijas apliecībā trūkst kādu obligāti norādāmu ziņu, vai tajā norādītās ziņas neatbilst minētajam transportlīdzeklim vai šo transportlīdzekli nav iespējams pēc šīs apliecības identificēt. Šādā gadījumā ir pamatota Ministru kabineta 2010.gada 30.novembra noteikumu Nr.1080 „Transportlīdzekļu reģistrācijas noteikumi” 39.1.8.apakšpunktā ietvertā prasība iesniegt atbilstības apliecinājumu.

Lejupielādēt

17.05.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-136/2022

Jēdziens „tiesu prakse” ir plašs jēdziens, kas apzīmē tiesu nolēmumu kopumu, un var būt gan laba, gan slikta tiesu prakse. Savukārt, piemērojot un interpretējot tiesību normas, ir jāņem vērā judikatūra. Ar jēdzienu „judikatūra” saprot (galvenokārt) augstāko tiesu pieņemtu nolēmumu kopumu, līdzīgu jautājumu vai gadījumu atrisinājumu, kas satur juridiskas atziņas. Stabila judikatūra konkrētā jautājumā var izveidoties, ja vairākās līdzīgas lietas ir izskatītas Senātā, un par konkrēto jautājumu vairākās lietās ir izdarīti līdzīgi secinājumi Senātā

Lejupielādēt

30.06.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-89/2022

Rīgas domes 2005.gada 20.decembra saistošo noteikumu Nr. 34 „Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi” 397.punkta un 402.3.apakšpunkta mērķis ir saglabāt teritorijas kultūrvēsturiski nozīmīgās vērtības. Tiesību akta izdevējs ir noteicis īpašnieka pienākumu ar vislielāko rūpību saglabāt aizsargājamo apbūvi, un īpašnieka atbildība ir nenovest to līdz tādam stāvoklim, ka tās saglabātība vairs nav iespējama. Kultūras mantojuma vēsturisko objektu atjaunošana, radot agrākās formas no jauna, vispārīgi ir pieļaujama vien izņēmuma gadījumā, primāri gādājot par esošā kultūras mantojuma uzturēšanu un saglabāšanu. Piemērojot minētās normas, nevar atstāt bez ievērības šādu vēsturisko ēku faktisko konstruktīvo stāvokli jeb saglabātību, jo ir skaidrs, ka saglabāt kultūrvēsturiskās vērtības autentiskā veidā var vienīgi tad, ja vispār tehniski to ir iespējams īstenot. Tālab ir samērojamas sabiedrības drošības intereses, lai novērstu apdraudējumu, ko var radīt konstruktīvi nedroša būve, ar sabiedrības interesi uz kultūrvēsturisko un arhitektoniski nozīmīgo ēku un būvju saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

Lejupielādēt

01.02.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-54/2022

1. Civillikuma 1716.panta izstrādes mērķis bija nepieļaut pārmērīgu pieaugošu līgumsodu praksi un tādēļ kā galvenais līgumsodu veids normā ir paredzēts noteikta apmēra līgumsods. Taču, ievērojot nepieciešamību panākt saistību izpildi, 1716.panta trešā daļa paredz iespēju noteikt arī pieaugošu līgumsodu, un tieši šī pazīme to nošķir no pirmā minētā līgumsoda veida. Noteiktā apmērā noteikts līgumsods ir piemērots, ja kavētas vai nepienācīgi izpildītas saistības izpildes panākšana nav svarīga vai nav iespējama, un līgumsods primāri kalpo kā zaudējumu atlīdzināšanas alternatīva ar iespējamu sodošu elementu. Ja līgumā nav noteikts pieaugošs līgumsods, pat neatkarīgi no tā, kāda veida pārkāpums tas ir, 1716.panta trešā daļa nav piemērojama. 2. Vērtējot līgumsoda samērīgumu gadījumā, kad nav piemērojama Civillikuma 1716.panta trešā daļa, ir jāvērtē līgumsoda samērs ar pārkāpumu. Samērīguma vērtējumā var vērtēt tos apstākļus, kurus atbilstoši Civillikumam būtu jāvērtē tiesai gadījumā, ja pušu starpā izceltos civiltiesisks strīds. Līgumsoda samazināšana no tiesas puses ir paredzēta Civillikuma 1724.1pantā. Šajā normā vērtējamo apstākļu loks ir atvērts, proti, līgumsoda samazināšanā ņemami vērā arī „citi apstākļi”. Tātad, vērtējot līgumsoda samērīgumu, var apskatīt ne vien saikni un samēru ar radītajiem zaudējumiem, bet darījuma dalībnieku attiecības kopumā gan no juridiskā, gan ekonomiskā viedokļa. Līgumsods ir netaisnīgs tad, ja, skatot līguma attiecības, kā arī faktisko izpildes praksi kopumā, redzams, ka līgumsods ir nesamērīgs iepretim pieļautajam pārkāpumam un iespējamiem radītajiem zaudējumiem. Samērīguma vērtēšanā jāņem vērā arī apstākļi, kādos pusei jāpilda saistība, par kuras pārkāpumu piemērots līgumsods. Ja vienai pusei ir manāmi grūtāk pildīt savas saistības, ja tai ir jāpanes netaisnīgs risku sadalījums, ja faktiskā izpilde parasti ir ērta tikai vienai pusei, ja līgumsodu sistēma, ievērojot attiecīgās nozares specifiku u.tml., ir pastāvīgs papildu peļņas avots vienai līguma pusei – tas viss var ietekmēt vērtējumu par to, vai līgumsods attiecīgā situācijā ir samērīgs ar pārkāpumu. Turklāt līgumsods var izrādīties netaisnīgs pat tad, ja tas formāli ir atbilstošs Civillikuma 1716.panta normām.

Lejupielādēt

25.08.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-41/2022

1. Lai komersants varētu apkalpot elektroniskās ierīces (taksometra skaitītājus) kā apkalpojošais dienests, tam ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē. Pirms apkalpojošā dienesta reģistrēšanas un iekļaušanas Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē, Valsts ieņēmumu dienests izvērtē apkalpojošā dienesta atbilstību, ņemot vērā apkalpojošā dienesta sniegto informāciju. Ja pēc apkalpojošā dienesta reģistrēšanas un iekļaušanas Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē mainās apkalpojošā dienesta iepriekš sniegtā informācija, tiek atkārtoti izvērtēta apkalpojošā dienesta atbilstība. Apkalpojošam dienestam ir jāpiesaka konkrētas elektroniskās iekārtas (modeļi), kuras tas apkalpos. Apkalpojošais dienests var pieteikt apkalpošanai gan tādas iekārtas, kas Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē vēl nav iekļautas, gan arī tādas iekārtas, kas jau ir iekļautas vienotajā datubāzē. Viena veida iekārtas (modeļus) var apkalpot vairāki apkalpojošie dienesti. Taču apkalpojošais dienests ir tiesīgs apkalpot tikai tādas iekārtas, kas ir iekļautas tā apkalpojamo modeļu sarakstā, bet sarakstā iekārtas ir iekļaujamas, ja šo iekārtu ražotājs konkrētajam apkalpojošajam dienestam ir devis atļauju apkalpot iekārtas. Zūdot atļaujai un attiecīgi – tiesībām apkalpot konkrētās ierīces, tās ir izslēdzamas no konkrētā apkalpojošā dienesta apkalpojamo modeļu saraksta. Viena veida iekārtas var apkalpot vairāki apkalpojošie dienesti, ja konkrētās iekārtas ir iekļautas gan Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē, gan apkalpojošo dienestu apkalpojamo modeļu sarakstā. Ja vienam apkalpojošam dienestam zūd tiesisks pamats apkalpot konkrēto Valsts ieņēmumu dienesta vienotajā datubāzē un šā apkalpojošā dienesta apkalpojamo modeļu sarakstā iekļautu iekārtu, bet vienlaikus ir reģistrēts cits apkalpojošais dienests, kuram ir tiesības apkalpot šo iekārtu, tad konkrētā iekārta nav izslēdzama no Valsts ieņēmumu dienesta vienotās datubāzes, tādējādi radot situāciju, ka viena apkalpojošā dienesta rīcības dēļ nepamatoti tiek atņemtas tiesības citam apkalpojošam dienestam apkalpot konkrēto iekārtu. 2. Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datubāze nav tas pats, kas apkalpojošā dienesta apkalpojamo iekārtu (modeļu) saraksts. Proti, Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datubāze ir Nodokļu informācijas sistēmas sastāvdaļa, kurā reģistrē iekārtas, to lietotājus un apkalpojošos dienestus. Tātad Valsts ieņēmumu dienesta vienotā datubāze aptver ziņas par visām reģistrētajām iekārtām un komersantiem, kuri ir tiesīgi lietot un apkalpot šīs iekārtas. Savukārt konkrētā apkalpojošā dienesta apkalpojamo iekārtu (modeļu) saraksts aptver ziņas vienīgi par šā apkalpojošā dienesta apkalpojamām iekārtām (modeļiem) jeb par tām iekārtām (modeļiem), kuras ir tiesīgs apkalpot konkrētais apkalpojošais dienests.

Lejupielādēt

22.07.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-29/2022

1. Likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 10.punktamērķis ir pārtraukt vai preventīvi novērst vardarbību ģimenē, draudus personu dzīvībai, brīvībai vai veselībai. Īslaicīga personas aizturēšana uz šīs normas pamata ir viens no preventīvajiem līdzekļiem, ar kuriem valsts var reaģēt uz personas pamattiesību apdraudējumu, novēršot vardarbības draudus un nepieļaujot reāla kaitējuma iestāšanos. Normas piemērošanai nav obligāti jākonstatē personas atrašanās reibuma stāvoklī. Šāda aizturēšana ir paredzēta tieši tādiem gadījumiem, kad persona vēl nav izdarījusi administratīvo pārkāpumu vai noziedzīgu nodarījumu, un norma var tikt piemērota gan tad, kad persona ir reibuma stāvoklī, gan tad, kad šāds apstāklis nepastāv. Izšķirošais apsvērums normas piemērošanai, kas policijai katrā situācijā ir jāizvērtē, tostarp neviennozīmīgās situācijās vadoties no piesardzības principa apsvērumiem, ir tas, vai personas rīcība rada pamatotus iemeslus uzskatīt, ka pati persona vai citas personas ir apdraudētas (vai nu tāpēc, ka persona mājoklī atrodas reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem, vai nu tāpēc, ka apkārtējie kādu pamatotu iemeslu dēļ baidās ar šo personu palikt vienatnē), un ar citiem – apdraudošās personas tiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem – nav pietiekami. Piemērojot šo normu, jāņem vērā arī tas, ka likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļa 10.1punkts, kura mērķis arī ir pārtraukt vai preventīvi novērst vardarbību ģimenē, nosaka vienīgi policijas darbinieka tiesības pieņemt lēmumu par nošķiršanu. Minētā norma neparedz policijas darbinieka tiesības aizturēt personu. Tādējādi likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 10. un 10.1punktā ietverti divi dažādi preventīvie līdzekļi vardarbības ģimenē novēršanai, kuru piemērošana ir atkarīga no konkrētās lietas apstākļiem. 2. Speciālo līdzekļu, tostarp roku dzelžu, lietošana var būt attaisnojama tikai gadījumā, ja no konkrētās lietas apstākļiem izriet, ka tas ir bijis nepieciešams pašas personas uzvedības dēļ. Savukārt gadījumā, ja šāda nepieciešamība objektīvi neizriet no lietas apstākļiem, tas pats par sevi (bez papildu vērtējuma par to, vai roku dzelži lietoti pazemojošā veidā un vai tas nav nodarījis kaitējumu personas veselībai) var būt pamats cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās konstatēšanai.

Lejupielādēt

22.02.2022. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-24/2022

1. Šķīrējtiesa nepieder pie tiesu varas sistēmas, kā arī Satversmes 92.panta pirmajā teikumā lietotais termins „tiesa” nav attiecināms uz šķīrējtiesu. Šķīrējtiesa savā būtībā ir privāttiesisks strīdu ārpustiesas risināšanas mehānisms. Šķīrējtiesas spriedumiem nav vispārsaistoša, likumam pielīdzināma juridiskā spēka, un šādu spriedumu piespiedu izpilde ir pakārtota valsts tiesas izsniegtam izpildu rakstam.

2. Gadījumos, kad tieši izpildāmas darbības kā īpašuma tiesību pāreja vai aresta piemērošana kuģim īstenojama ar valsts piespiedu mehānisma palīdzību, lēmumu pieņemšanas tiesības rezervētas valsts tiesu sistēmai piederīgām institūcijām. Proti, par tiesas nolēmumu Jūras kodeksa izpratnē ir uzskatāms vienīgi valsts tiesas nolēmums, tostarp, valsts tiesas izsniegts izpildu raksts. Šķīrējtiesai ir kompetence spriest par īpašuma tiesību atzīšanu, tomēr šķīrējtiesas nospriestais ir saistošs Latvijas Kuģu reģistram tikai tad, kad tiesa ir pārbaudījusi šķīrējtiesas sprieduma tiesiskumu un izdevusi attiecīgu izpildu rakstu.

Lejupielādēt

01.07.2021. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1040/2021

Trauksmes celšanas likums neparedz apstrīdēšanas un pārsūdzēšanas kārtību gadījumā, ja personas iesniegums nav atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu un neparedz arī piešķirt personai trauksmes cēlēja statusu. Tas tā ir tāpēc, ka trauksmes cēlēja institūta būtība ir informēt par darba vidē novērotu iespējamu pārkāpumu, kas skar sabiedrības intereses, ar mērķi to laikus pamanīt un novērst. Trauksmes cēlēja institūts ir vērsts primāri uz sabiedrības tiesisko interešu aizsardzību. Proti, nevienai personai nav subjektīvo tiesību prasīt, lai tiktu ierosināta lieta par pārkāpumu, par kuru tā ziņojusi kā trauksmes cēlējs, vai prasīt, lai kāda persona tiktu saukta pie atbildības. Trauksmes cēlēja ziņojums ir impulss, kas var būt pamats krimināllietas, civillietas, administratīvo pārkāpumu lietas vai kādas citas pārbaudes uzsākšanai. Pats ziņotājs tālākajā – uz viņa ziņojuma pamata uzsāktajā – procesā, ja tāds tiek uzsākts, pēc būtības netiek iesaistīts, taču līdz ar iesnieguma atzīšanu par trauksmes cēlēja ziņojumu, iesniedzējam ir tiesības uz trauksmes cēlēja un viņa radinieku aizsardzības garantijām. Uz trauksmes cēlēja ziņojuma pamata uzsāktais process nerada tiesiskas sekas pašam trauksmes cēlējam, bet gan personai vai institūcijai, uz kuras iespējamo pārkāpumu trauksmes celšanas ziņojumā tiek norādīts.

Lejupielādēt

11.05.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-907/2021

Lejupielādēt

30.11.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-648/2021

Persona, kuras deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā, atrodas valsts iestāžu redzeslokā – Valsts policijai ir pieejami efektīvi līdzekļi uzraudzības pasākumu īstenošanai. Situācijā, kad personas deklarētā un faktiskā dzīvesvieta ir ārvalstīs, šādi uzraudzības līdzekļi ir ierobežoti, un tos nav iespējams nodrošināt nepieciešamajā apmērā un kvalitātē. Ierobežotas iespējas īstenot kontroli pār personas atbilstību Ieroču aprites likumā noteiktajām prasībām nav savienojamas ar likuma mērķi garantēt personu un sabiedrības drošību – šādos apstākļos konstatējams tiesisks pamats ieroča atļaujas anulēšanai. Proti, Ieroču aprites likuma 23.panta 13.punkts ir interpretējams tādējādi, ka par personas deklarēto dzīvesvietu ir uzskatāma vienīgi deklarētā dzīvesvietas adrese Latvijas teritorijā. Ieroču aprites likuma kontekstā prasībai par deklarēto dzīvesvietu ir nozīme ne vien kā saziņas kanālam, bet arī kā līdzeklim, ar kuru Valsts policija var īstenot efektīvu uzraudzību pār ieroča atļaujas turētāja uzvedību, likumpaklausību un personības iezīmēm, kuras varētu liecināt par potenciālu sabiedrības drošības interešu apdraudējumu.

Lejupielādēt

07.07.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-492/2021

1. Likumdevējs, līdzsvarojot sadzīviskā konfliktā iesaistīto personu intereses, ir izšķīries par labu nepieciešamībai aizsargāt vardarbībā iespējami cietušo personu tiesības. Tādējādi iespējami cietušās personas tiesības uz dzīvības un veselības aizsardzību prevalē pār iespējami bīstamās personas īslaicīgu pārvietošanās un kontaktēšanās brīvību ierobežojumu. Policijai, novērtējot nepieciešamību pieņemt lēmumu par nošķiršanu, jāvadās no piesardzības principa apsvērumiem, un neviennozīmīgi vērtējamās situācijās šaubas var tikt tulkotas par labu pagaidu aizsardzības līdzekļu piemērošanai. 2. Policijas darbs ir saistīts ar nepieciešamību ātri un adekvāti reaģēt uz iespējamo personas dzīvības vai veselības apdraudējumu, objektīvi noskaidrot lietas apstākļus, savākt un procesuāli nostiprināt pierādījumus, turklāt policijas funkciju īstenošana nevar tikt pārmērīgi ierobežota ar formālu prasību izpildi. Tiesību normās ir detalizēti noteiktas tās policijas darbības, kas ir jāfiksē un attiecīgi jādokumentē, ierodoties iespējami aizsargājamās personas mājoklī. Iesaistīto personu iztaujāšana un apstākļu virspusēja noskaidrošana var sniegt nepieciešamo informāciju par notikuma patiesajiem apstākļiem un palīdzēt nošķirt maznozīmīgus sadzīviskus konfliktus no patiesa apdraudējuma situācijām. Likumdevēja noteiktās prasības nav uzskatāmas par neiespējamu vai nesamērīgu nastu, un šo prasību neievērošana var kalpot par pamatu policijas lēmuma par nošķiršanu tiesiskuma apstrīdēšanai. Ierodoties sadzīviska konflikta notikuma vietā, policijas darbiniekiem jāiesaistās emocionāli saspringtu un pat iespējami agresīvu personisko attiecību risināšanā. Šādā situācijā var būt apgrūtināta visu lietas objektīvo apstākļu noskaidrošana un fiksēšana procesuālos dokumentos. Procesuālie pārkāpumi ne vienmēr var tikt atzīti par pietiekamu pamatu policijas lēmuma par nošķiršanu atzīšanai par prettiesisku. Lai konstatētu būtisku procesuālu pārkāpumu, tiesai jāiegūst augsts pārliecības līmenis par apdraudējuma neesību, kā arī to, ka procesuālais pārkāpums varētu pēc būtības ietekmēt lēmuma par nošķiršanu piemērošanu.

Lejupielādēt

11.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-405/2021

Lejupielādēt

09.07.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-136/2021

Applūstošo teritoriju noteikšanā nav nošķirti dažādu plūdu veidi atkarībā no cēloņiem. Spēkā esošais tiesiskais regulējums pēc būtības un jēgas ir attiecināms uz vējuzplūdu rezultātā applūstošu teritoriju noteikšanu.

Lejupielādēt

21.12.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-103/2021

Piemērojot salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi, primāri ir noskaidrojams, vai pārbaudāmais darījums starp saistītajiem uzņēmumiem ir salīdzināms ar darījumu starp neatkarīgajiem uzņēmumiem un vai ir identificējamas atšķirības, kas būtiski ietekmē salīdzināmības drošumu un ticamību. Ja šādas atšķirības ir identificējamas, nepieciešams veikt pielāgojumus, ja tas ir iespējams, lai tādējādi izslēgtu identificēto atšķirību būtisku ietekmi. Piemērojot salīdzināmo nekontrolēto cenu metodi, nepieciešams salīdzināt virkni darījumus raksturojošo elementu. Tiesību normās norādīts arī uz korekciju un matemātisku aprēķinu veikšanu, lai uzlabotu salīdzināšanas ticamību un izslēgtu salīdzināmajos darījumos konstatēto atšķirību būtisku ietekmi. Proti, ja salīdzināmības analīzes rezultātā salīdzināmajos darījumos tiek konstatētas atšķirības un to būtiska ietekme, ir nepieciešams veikt atbilstošas korekcijas vai matemātiskus aprēķinus.

Lejupielādēt

28.09.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-85/2021

Nelaimes gadījuma tieša saistība ar alkohola lietošanu Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr. 950 „Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 35.1.apakšpunktā ir izdalīta kā speciāls pamats secinājumam, ka nelaimes gadījums nav darba vides faktoru iedarbības rezultāts. Ja ir konstatējams, ka nelaimes gadījums ir tiešā cēloņsakarībā ar to, ka cietušais lietojis alkoholiskās vielas, nav nozīmes pārējiem nelaimes gadījuma cēloņiem, ja tādi attiecīgajā lietā ir konstatēti. Tādējādi, ja darbinieka atrašanās alkohola reibumā darba pienākumu izpildes laikā ir atzīstama par galveno un tiešo nelaimes gadījuma cēloni, nav izšķirošas nozīmes citiem darbinieka argumentiem.

Lejupielādēt

20.12.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-84/2021

Padomes 1992.gada 12.oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi nosaka muitas dienestu pieņemto lēmumu pārsūdzēšanas tiesības. Proti, pārsūdzības tiesības ir expressis verbis paredzētas Kopienas muitas kodeksa kodeksa 243.panta 1.punkta pirmajā daļā un ir atkarīgas no tā, vai kumulatīvi izpildās kritēriji – lēmuma piemērošana skar personu tieši un individuāli. Kritērijs „skar personu tieši” nozīmē, ka apstrīdētajam pasākumam ir tieša iedarbība uz privātpersonas tiesisko stāvokli un tas nepieļauj nekādu rīcības brīvību šī pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā ieviešanu, kas ir pavisam automātiska un izriet vien no attiecīgā tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus. Savukārt kritērijs „individuāla ietekme” atbilstoši judikatūrai neizpildās, ja tiesību akts rada tiesiskas sekas attiecībā uz vispārīgi un abstrakti noteiktu personu kategoriju.

Lejupielādēt

29.10.2021. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-82/2021

Summētā darba laika organizācijas ietvaros darba devējam ir saistošas Darba likuma 40.panta otrās daļas 7.punkta prasības, tas ir, jānorāda attiecīgajam darbiniekam nolīgtais dienas vai nedēļas laiks.

Lejupielādēt

29.12.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1496/2020

Likumdevējs sporta federācijām ir piešķīris īpašu statusu un tiesības. Tomēr tas pats par sevi nenozīmē, ka sporta federācijas darbojas publisko tiesību jomā. Lai konstatētu tiesību subjektam deleģētas pilnvaras publisko tiesību jomā, katrā konkrētajā gadījumā ir izvērtējams nozares darbību reglamentējošo tiesību normu saturs. Sporta nozare, lai arī daļēji ir regulēta no valsts puses, pati par sevi nav pieskaitāma publisko tiesību jomai, jo sports ir vai nu personas brīvprātīgas aktivitātes brīvā laika ietvaros, vai arī personas profesionāla nodarbe uz darba līguma pamata. Tikai atsevišķos ar sporta sfēru saistītos jautājumos parādās publiski tiesiskais elements, piemēram, publisko finanšu līdzekļu piešķiršana sporta atbalstam, sporta federāciju atzīšanas un darbības kontroles process, autosporta, motosporta, ūdens motosporta trašu un tiesnešu licencēšanas. Ievērojot, ka sporta nozarei ir privāttiesisks raksturs, sporta vadīšana un koordinēšana, tostarp sporta veidu noteikumu un sacensību norises nolikumu izdošana, nav valsts pārvaldes jautājums. Tādējādi no Sporta likuma 10.panta ceturtās daļas neizriet valsts pārvaldes uzdevums sporta federācijām izdot administratīvos aktus vai veikt citas darbības valsts pārvaldes jomā.

Lejupielādēt

04.08.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1335/2020

Lejupielādēt

05.06.2020. Administratīvo lietu departamenta lēmums lietā Nr. SKA-1079/2020

Ieraksts Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā pats par sevi neatņem transportlīdzekļa vadīšanas tiesības, proti, šāda darbība neietekmē personai jau esošo tiesību apjomu. Līdz ar to secināms, ka transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma ierakstīšana Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā būtībā ir vērsta uz faktisku seku radīšanu – nodrošināt, ka konkrēta persona vairs nepiedalās ceļu satiksmē, tai atturoties no attiecīgas kategorijas transportlīdzekļa vadīšanas. Tātad iestādes darbības pamatā ir griba radīt personai faktiska rakstura sekas, līdz ar to, atbilstoši Administratīvā procesa likuma 89.panta pirmajai daļai tā ir atzīstama par faktisko rīcību.

Lejupielādēt

13.11.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1032/2020

Likuma „Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu” 2.panta otrajā daļā minētie kritēriji ir precīzi uzskaitīti un nav paplašināti tulkojami.

Lejupielādēt

30.06.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-444/2020

Dzīvesvietas deklarēšanas likuma piemērošanas mērķis ir panākt, lai ikviena persona būtu sasniedzama tiesiskajās attiecībās ar valsti un pašvaldību. Likuma mērķis nav risināt civiltiesiska rakstura strīdus starp personām par to tiesībām dzīvot konkrētā dzīvesvietā. Tūlītēja administratīvā procesa piemērošana ir pārsteidzīga, ja persona faktiski dzīvo dzīvoklī, lai arī īres līgums rakstveidā nav noslēgts, īres maksājumus veic regulāri un īpašnieks tos pieņem, proti, īpašnieks pietiekami ilgstoši faktiski akceptē īres attiecības de facto. Šādā situācijā atzīstams, ka pastāv strīds starp personu, kuras dzīvesvieta deklarēta īpašumā, un īpašnieku par to, vai persona pamatoti dzīvo attiecīgajā dzīvoklī. Tikai tad, kad ar tiesas spriedumu civillietā ir izlemts, ka personai nav tiesību dzīvot attiecīgajā dzīvesvietā, ir izdarāms secinājums par tiesiska pamata neesību Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punkta izpratnē. Šāds strīds par tiesisko pamatu, uz kura persona uzturas attiecīgajā dzīvesvietā, ir nošķirams no gadījuma, kad, piemēram, sveša persona deklarē savu dzīvesvietu svešā adresē, attiecīgā īpašuma īpašniekam neko nezinot. Pēdējā gadījumā Dzīvesvietas deklarēšanas likuma 12.panta pirmās daļas 2.punkta piemērošana ir iespējama arī bez īpašas civiltiesiskas tiesvedības.

Lejupielādēt

04.02.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-434/2020

1. Ceļa zīmes ir satiksmes organizācijas tehniskais līdzeklis. Tās attiecas uz jebkuru satiksmes dalībnieku, kurš atrodas ceļa zīmju darbības zonā, un nodrošina šīs personas ar vajadzīgo informāciju, kā arī satiksmes drošību. Līdz ar to būtiska ir ceļa zīmju precīza un pamatota uzstādīšana. Citstarp svarīgi, ka tās tiek uzstādītas nepārprotami identificējamās vietās un regulē tos ceļa satiksmes aspektus, kam tās ir paredzētas. 2. Ceļa zīmes kā satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu gan ierosina, gan pēc saskaņojuma saņemšanas veic nekustamā īpašuma īpašnieks vai persona, kurai tas nodots pārvaldījumā. 3. Kadastra informācijas sistēma kā publiskais reģistrs var būt viens no avotiem, no kura iegūt informāciju par nekustamo īpašumu, bet ne vienīgais. No Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 2.pantā un 16.panta 2.punktā vispārīgi noteiktā, kas ir būve un ka būvi kā nekustamā īpašuma objektu var reģistrēt kadastra informācijas sistēmā, neizriet, ka, nereģistrējot kādu objektu kadastra informācijas sistēmā, tas būtu šķērslis izvietot ceļa zīmes, tā uz āru nosakot jau iepriekš zemesgrāmatā reģistrēto kopīpašuma lietošanas kārtību.

Lejupielādēt

10.07.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-270/2020

1. Tā kā likuma „Par policiju” 12.panta pirmās daļas 20.punktā ietvertie nosacījumi prasa vērtēt tieši attiecīgā transportlīdzekļa vai transportlīdzekļa vadītāja saistību ar iespējamu pārkāpumu, tad katrs gadījums, kad tiek apsvērta transportlīdzekļa apskate, prasa individuālu izvērtējumu. Līdz ar to policijas darbiniekiem ir jāspēj norādīt uz tieši konkrēto situāciju raksturojošiem apstākļiem, kas liecina par transportlīdzekļa vai transportlīdzekļa vadītāja saistību ar iespējamu pārkāpumu un pamato minētās normas nosacījumu izpildi. 2. Ņemot vērā, ka transportlīdzekļa bagāžas nodalījuma un motortelpas apskate ir saistīta ar personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību ierobežošanu, pirms transportlīdzekļa apskates ir nepieciešams apsvērt arī to, vai šāds personas tiesību ierobežojums konkrētajā situācijā ir samērīgs un nepieciešams policijas uzdevumu pilnvērtīgai veikšanai.

Lejupielādēt

30.09.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-166/2020

Tiesu medicīnas ekspertīzes laikā iegūtie asins paraugi uzskatāmi par izpētes objektu, kuru analizējot tiek iegūti dati, lai pamatotu tiesu eksperta atzinumu. Ja normatīvajos aktos nav noteikts konkrēts kriminālprocesa vajadzībām iegūtu un tiesu ekspertīzē izmantotu audu paraugu glabāšanas termiņš, tad, izbeidzoties kriminālprocesam, zūd tiesiskais pamats to tālākai uzglabāšanai, un līdz ar to tie ir iznīcināmi.

Lejupielādēt

26.03.2020. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-43/2020

Cūkgaļas marķējumā ir jānorāda tās izcelsmes valsti ģeogrāfiskā kontekstā, lietojot valsts īso nosaukumu. Latvijas gadījumā valsts īsais nosaukums ir „Latvija”.

Uzņēmējiem, kas iesaistīti pārtikas apritē, par dzīvnieku izcelsmes pārtikas sūtījumiem obligāti jāsniedz informācija citstarp par partijas, sērijas vai sūtījuma identifikācijas numuru. Savukārt veidu, kādā informāciju darīt pieejamu, pārtikas piegādātājs var izvēlēties, ja vien uzņēmējam, kam pārtika piegādāta, tā ir skaidri un nepārprotami pieejama un iegūstama. Preču piegādes pavaddokumentā norādāmais obligātais informācijas minimumu neizslēdz iespēju piegādātājam papildus sniegt savas uzņēmējdarbības virziena nodrošināšanai nepieciešamo informāciju.

Lejupielādēt

09.05.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-811/2019

Lejupielādēt

05.07.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-794/2019

Darba likuma 140.panta piektajā daļā norādīto „pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata perioda ietvaros). Vidējā aprēķinā izmantojamā pārskata perioda samazināšana par darbnespējas vai atvaļinājuma laiku neskar darba devēja vispārēju pienākumu ievērot likumā noteikto normālā darba laika atpūtas laiku atlikušajā pārskata perioda laikā (vidēji), kad darbinieks faktiski veic darbu. Iespēja summētā darba laika organizācijas ietvaros atkāpties no normālā nedēļas darba laika ir izmantojama vienīgi kopā ar pienākumu sabalansēt šo pārsniegumu ar atpūtu citā laikā ierobežotā laika periodā (pārskata periodā). Atkarībā no grafika un paredzētās slodzes brīdī, kad iestājusies darbnespēja, var veidoties neparedzētas virsstundas, kuras pārskata periodā var nebūt iespējams novērst ar atpūtu (ievērojot Darba likuma 140.panta septītajā daļā paredzētos ierobežojumus grafika grozīšanai). Tomēr darbinieka tiesību aizsardzībai dodama priekšroka. Ja pēc vai pirms darbnespējas darbinieks ir strādājis vairāk stundu nekā tam būtu jābūt atbilstoši normālajam darba laikam (vidēji faktiski nostrādātajā periodā) un pārskata periodā vairs nav iespējams to sabalansēt ar atpūtas laiku, šāda darba intensitāte, lai arī bez darba devēja vainas, atbilstoši Darba likuma 140.panta piektajai daļai noved pie virsstundām, kas jākompensē. Apstāklis, ka vairākām personām, kurām noteikts līdzīgs summētā darba laika organizācijas darba grafiks, atkarībā no atrašanās attaisnotā prombūtnē vai darbā, virsstundu darbs var veidoties sākot no dažādu kopumā nostrādāto stundu skaita, nepārkāpj vienlīdzības principu. Šādas personas, ja tām ir atšķirīgs faktiski nostrādātais darba laiks un intensitāte, neatrodas salīdzināmos apstākļos. Pat, ja divas personas strādājušas vienādu stundu skaitu kādā sākotnēji plānotā pārskata perioda daļā, tas, vai pārējā šī perioda daļā personai bijis atpūtas vai darbnespējas laiks, ievērojami atšķir darbinieka iespējas izmantot atpūtu. Tie ir būtiski atšķirīgi apstākļi, līdz ar to ir sagaidāmas atšķirīgas tiesiskās sekas.

Lejupielādēt

05.07.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-433/2019

Svētku diena, kas sakrīt ar darba dienu, ietekmē kopējo noteiktā periodā (mēnesī vai citā periodā) ietilpstošo normālā darba laika stundu skaitu, proti, tā šo skaitu samazina. Šāds samazinājums skar gan normālo darba laiku, gan summēto darba laiku, jo arī summētā darba laika organizācijas gadījumā vidējai darba un atpūtas laika proporcijai pārskata periodā jāatbilst normālā darba laika modeļa darba un atpūtas laika proporcijai. Līdz ar to svētku diena, kurā darbinieks netiek nodarbināts, ietekmē summētā darba laika organizāciju tādā veidā, ka samazina to bāzes stundu skaitu, attiecībā pret kuru rēķināms pārskata perioda vidējais darba laika stundu skaits. Turklāt šis samazinājums attiecas uz jebkuru darbinieku ar summētā darba laika organizāciju, neatkarīgi no noteiktā darba grafika.

Lejupielādēt

31.07.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-63/2019

Lejupielādēt

18.10.2019. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-42/2019

1. Lai strīdus gadījumā secinātu, vai persona ir bijusi nodarbināta uz darba līguma pamata, ir jāiegūst tieši vai netieši pierādījumi tam, ka iespējamā darba devēja un nodarbinātās personas starpā bija panākta vienošanās par darba līguma būtiskajām sastāvdaļām, tostarp par darba veikšanu par atlīdzību, un ka darbs tika veikts tieši darba tiesisko attiecību ietvaros. 2. Lai konstatētu, vai konkrēta darba (uzdevuma) veikšana notikusi tieši darba tiesisko attiecību ietvaros, ir vērtējams, vai pastāv darba tiesisko attiecību iezīmju kopums. Viena no iezīmēm ir, ka tās ir atlīdzības attiecības. Taču par darba tiesisko attiecību esību var liecināt arī citas iezīmes, kas vērtējamas kopumā, piemēram, ka svarīgāks ir darba process, nevis tikai darba rezultāts; ka darbinieks ir pakļauts noteiktai darba kārtībai un darba devēja norādījumiem; ka tās ir ilgstošas, turpinātas tiesiskās attiecības, jo tās parasti nenodibina uz vienu darba izpildījumu.

Lejupielādēt

24.07.2018. Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA-1094/2018

Lejupielādēt

18.07.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-348/2018

No Latvijas tiesību sistēmas pamatnormas (Latvija ir demokrātiska, tiesiska valsts) izriet vairāki fundamentāli tiesību principi, kas veido Latvijas konstitucionālo tiesību kodolu, tostarp demokrātiskas valsts princips. Demokrātiskas valsts princips citstarp prasa, lai valsts ar savu rīcību stiprinātu demokrātiskās vērtības, tostarp neveiktu darbības, kas sabiedrībai liek apšaubīt, vai mūsu valsts atzīst un godina šādas vērtības. Tāpēc nav pieļaujams, ka valsts veido tādus vietvārdus (vietu nosaukumus), kas simbolizē, primāri saistās vai godina kaut ko tādu, kas nav saderīgs ar demokrātisku valsts iekārtu, neatkarību un demokrātiskajām vērtībām. Līdz ar to tas, vai adreses maiņas rezultātā piešķirtā adrese ir vai nav pretrunā demokrātiskai valsts iekārtai, ietekmē lēmuma par adreses maiņu tiesiskumu un tātad ir pārbaudāms, izskatot lietu par šāda lēmuma atzīšanu par prettiesisku un atcelšanu.

Lejupielādēt

23.11.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-330/2018

Lejupielādēt

28.05.2018. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-159/2018

Lejupielādēt

15.12.2017. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-450/2017

1. Referendums ir tiešās demokrātijas svarīgākais institūts, kas vēlētāju balsošanas rezultātā var grozīt svarīgus valsts vai sabiedrības dzīves jautājumus. Referendums ir iespēja plašai sabiedrības daļai piedalīties šo jautājumu izlemšanā un ietekmēt būtiskus attīstības procesus. Valstīs ar demokrātisku valsts iekārtu referendums ir pietiekoši plaši pazīstams demokrātijas instruments. 2. Ņemot vērā Latvijas vēsturisko attīstības ceļu, referendums ir salīdzinoši jauns un mazāk pazīstams sabiedrības viedokļa konstatēšanas veids. Tāpēc reklāmas izvietošana ar aicinājumu visplašākajai vēlētāju daļai piedalīties un paust savu viedokli par tādu svarīgu jautājumu, kas skar Satversmē nostiprinātos latviešu valodas aizsardzības un izmantošanas principus, nav uzskatāma tikai kā politiskā aģitācija, bet arī kā sabiedrības izglītošanas pasākums. Politiskā partija, aicinot piedalīties referendumā, ne tikai pauž savu attieksmi pret konkrēto procesu, bet arī vienlaikus skaidro tā nozīmīgumu, mudina aktīvi izmantot savas tiesības un piedalīties sabiedrībai un valstij nozīmīgu jautājumu risināšanā.

Lejupielādēt

28.11.2016. Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-1289/2016

1. Tiesību aizsardzības institūciju darbības efektivitātes labad tām tiek piešķirtas lietas apstākļu izmeklēšanas tiesības. Lietas apstākļu noskaidrošanai ir vajadzīgs iegūt dažāda plašuma un rakstura informāciju, tostarp tādu, kas atrodas vienīgi pie pašas personas vai pie citām personām. Informācijas iegūšanas tiesības ir neatņemama daļa no valsts pārvaldes iestādes funkciju izpildei nepieciešamām tiesībām. Ja iestādei ir noteiktas tiesības pieprasīt un iegūt informāciju, tam iepretim atrodas personu pienākums sniegt šādu informāciju. Pienākums sniegt informāciju ir personas brīvības ierobežojums, jo tas ietiecas personas pašnoteikšanās tiesībās pār savu informāciju. Tomēr šādam ierobežojumam ir likumā noteikts pamats, tas kalpo leģitīmam mērķim, un šādas informācijas sniegšanas pienākums ir samērīgs. 2. Arodbiedrības nav pamata izcelt ārpus pārējo personu loka, no kurām iestāde var pieprasīt informāciju savai darbībai. Šāds arodbiedrību tiesiskā regulējuma tulkojums novestu pie tā, ka tiktu pārkāpts vienlīdzības princips. Arodbiedrības neatkarība nenozīmē, ka valstij tiek liegtas tiesības pārbaudīt arodbiedrības vai citu personu darbības atbilstību likumiem. 3. Informācijas pieprasījums ir tiesību akts, jo tas rada tiesiskas sekas – pienākumu sniegt informāciju, kas ir privātpersonas rīcībā. Šādu tiesību aktu ir izdevusi iestāde valsts pārvaldes ietvaros, un tas ir izpildāms arī piespiedu kārtā. Izskatāmajā gadījumā šādam pieprasījumam nav starplēmuma vai procesuālas darbības (piemēram, kriminālprocesuālas darbības) rakstura, tādēļ tas pamatoti apspriests pēc administratīvā akta pazīmēm un tam izvirzītajiem noteikumiem.

Lejupielādēt

24.09.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-560/2013

Republikas pilsētas domes un novada domes deputāta statusa likuma 15.1 panta pirmās daļas 1.punkts ir piemērojams arī tām tiesību normā minētajām amatpersonām, kuras bijušas ievēlētas amatā 1989.gada 10.decembra vēlēšanās un atradušās šajā amatā gan 1990.gada 4.maijā, gan turpmāk līdz šā sasaukuma termiņa beigām, ja attiecībā uz šo personu izpildās arī citi normā minētie kritēriji, tostarp par atrašanos amatā arī otru sasaukumu.

Lejupielādēt

19.07.2013. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-517/2013

1. Likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2.panta pirmās daļas 3.punkta jēdzienu „pārvietoti no pastāvīgās dzīvesvietas”, nozīme tulkojama kopsakarā ar 2.panta pirmās daļas 3.punktā minētajām politisko represiju formām - izsūtīšana un nometināšana. 2. Vērtējot, vai notikusi likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē minētā pārvietošana no pastāvīgās dzīvesvietas, izšķiroša nozīme ir represiju politiskajam raksturam un izpausmes formai. Pārvietošanai no pastāvīgās dzīvesvietas, lai netiktu dezorganizēta kolhozu dzīve, tāpat, kā pārvietošanai, lai atņemtu īpašumu un nodotu to kolhozu, militāro iestāžu, skolu vai citām vajadzībām, ir prettiesisks raksturs, tomēr tās ir saistītas ar nepieciešamību vai ekonomiskām vajadzībām, bet tām nav politisko represiju rakstura, līdz ar to tās nav likuma „Par politiski represētās personas statusa noteikšanu komunistiskajā un nacistiskajā režīmā cietušajiem” 2.panta pirmās daļas 3.punkta izpratnē aizsargājamās tiesības.

Lejupielādēt

10.02.2012. Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedums lietā Nr. SKA-17/2012

1. Ielas (ceļa) kā publiskās lietas likumā noteiktais izmantošanas veids aptver gan pārvietošanos ar transportlīdzekli, gan apstāšanos, gan tā novietošanu uz ielas (ceļa) stāvēšanai. Transportlīdzekļa novietošana stāvēšanai uz ielas (ceļa) ir ikviena ceļu satiksmes dalībnieka tiesība. 2. Ceļu satiksmes likuma 43.3panta pirmās daļas 7.punkts un Ministru kabineta 2004.gada 7.septembra noteikumu Nr.767 „Noteikumi par transportlīdzekļa piespiedu pārvietošanu un transportlīdzekļa atzīšanu par ilgstoši atstātu uz ceļa” 20.3.apakšpunkts par ilgstoši uz ceļa atstātu transportlīdzekļu pārvietošanu noteic transportlīdzekļa stāvēšanas uz ielas (ceļa) ierobežojumu, kas ir publiskās lietas izmantošanas ierobežojums. 3. Ceļu satiksmes likuma 43.3panta pirmās daļas 7.punktā ietvertais ierobežojums ir vērsts uz publiskas lietas lietošanas regulēšanu, nevis uz ceļu satiksmes drošību. Norma ir vērstas uz ielu atbrīvošanu no transportlīdzekļiem, kuri tur atstāti ilgstošas uzglabāšanas nolūkā vai vispār pamesti, un citu personu (sabiedrības) tiesību aizsargāšanu ērti izmantot publiskā lietošanā esošos ceļus tam paredzētajam mērķim. Tādēļ šī norma neattiecas uz teritorijām, kas nav piešķirtas publiskai lietošanai. 4. Ja privātai teritorijai ir vairāki īpašnieki, kuriem ir atšķirīgs viedoklis par transportlīdzekļu turēšanas iespējām kopīpašumā, tad kopīpašniekiem ir iespēja savstarpēji šo jautājumu noregulēt, nosakot lietošanas kārtību. Vairāki kopīpašnieki iepretim vienam kopīpašniekam neveido sabiedrības interesi, kura aizsargāta ar normām par publiskas lietas lietošanu.

Lejupielādēt

Tiesu prakse

CITI